publicitāte

Bez Tabu sižets par Arendoles muižu

24.07.2009

Raksts

Mārtiņš Galenieks, Mājas Viesis, 2005. gada 8. aprīlis.
http://www.lursoft.lv

Statuss: kultūras piemineklis. Atbalsts vai apgrūtinājums?

Pieminekļu aizsardzība Latvijā ir visai vētraina un skandaloza sfēra. Tomēr netrūkst arī entuziastu, kas vēlas izcelt sava īpašuma vēsturisko vērtību un paši pieprasa tam valsts aizsargājama objekta statusu.

Daudzie skandāli rosinot sabiedrību arī vairāk domāt par kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu. – Mūsu darba apjoms ir palielinājies vairākkārtīgi, mums ir pārslodze. Projektu saskaņošana gada laikā palielinājusies trīs reizes, – stāsta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis. – Taču tas ir pozitīvi. Pēc kampaņas un skandāliem ap Rīgas vēsturisko centru uzņēmēji tagad nāk pie mums un vēlas saskaņot savus projektus. Aptuveni 70 procenti no projektiem attiecas uz Rīgu, kaut gan pieaugums novērojams arī citur. Kā jau tam jābūt, ja centrā ir kārtība, tad arī perifērijā tāda veidojas.

Inspekcijas darba lauks ir visai plašs. Pavisam Latvijā ir 8562 oficiāli atzīti kultūras pieminekļi, kuri tiek saudzēti kā visai sabiedrībai nozīmīgs kultūras mantojums. Taču VKPAI uzskaitē ir ziņas par 20 tūkstošiem dažādu objektu, kuriem, iespējams, ir kultūrvēsturiska vērtība. Kultūras pieminekļu sarakstā iekļauj visai dažādus objektus – arhitektūras pieminekļus, vēstures pieminekļus, tehnikas vēstures pieminekļus, – pēdējo apzināšana un aizsardzība esot šā brīža aktualitāte visā Eiropā. Nesen VKPAI uzmanības lokā nonākuši arī Baltijas jūrā nogrimušo kuģu vraki, kas ir pavisam jauna inspekcijas darba joma. Objekta iekļaušanai pieminekļu sarakstā vismaz teorētiski jānodrošina tā saglabāšana nākamajām paaudzēm. Dažus objektus iekļauj sarakstā pat pēc pašu īpašnieku lūguma.

Steidz sargāt muižas

Viens no tādiem objektiem ir pērnā gada beigās pieminekļu sarakstā uzņemtā Arendoles pils. Šai ēkai, kas savulaik būvēta kā muižkungu medību un atpūtas pils, ir gana interesanta vēsture. Pēdējie pils īpašnieki 20. gadsimta sākumā bija grāfi Plāteri-Zībergi, kuru lojālā attieksme pret zemniekiem pasargājusi muižu no iznīcības. Arendoles pilī pēc gubernatora rīkojuma 1861. gada 1. augustā grāfs Stanislavs Plāters-Zābergs iztulkoja zemnieku brīvlaišanas likumu latgaliešu valodā.

– Mums bija svarīgi iekļaut muižu sarakstā tāpēc, ka tā ir gandrīz vienīgā muiža Latgalē, kas tik labi saglabājusies, – lepni stāsta tās tagadējais saimnieks Arvīds Turlajs – Kā pieminekļi ir saglabājušās muižas arī citur, bet tajās lielākoties tagad palikušas vien plikas sienas. Savukārt Arendolē ir saglabājušies pat oriģinālie stikli logos, paši logi, durvis, ģipša rozetes un karnīzes. Citas Latgales muižas ir tādas vienkāršākas.

Daudzi sāk apzināties, ka ir būtiski katrai vietai uzsvērt tās īpašo vēsturi un auru, uzskata VKPAI vadītāja vietnieks Jānis Asaris. Varbūt kāds cerot pat uz ekonomisku labumu no pieminekļa statusa. Plāno, ka tas varētu sekmēt kultūras tūrismu vai kādu Eiropas fondu finansējuma saņemšanu, kas arī iespējama, vien attīstot šai vietā tūrismu, tā J. Asaris.

Arvīds Turlajs gan apgalvo, ka objekta saglabāšana viņam esot drīzāk mecenātisms un uz tūristu piesaistīšanu un īpašu peļņu no tās viņš nemaz necerot. Uz valsts atbalstu gan. Jau iepriekš muižas saglābšanas darbos palīdzējis Kultūrkapitāla fonds, un A. Turlajs cer, ka valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss viņa īpašumam kalpos kā papildu motīvs valsts palīdzības prasīšanai.

Pilns teksts Latvijas Piļu un Muižu asociācijas (LPMA) mājas lapā.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s