Arendoles muižas vēsture

Arendoles muiža saukta arī par Randauku ir veidojusies uz senas lībiešu apdzīvotas vietas Dubnas upes krastā. Vietas nosaukums iespējams cēlies no vārda randa (lībiski krasts). Vienīgais ceļš no Randaukas veda cauri mežam uz administratīvo centru Kalupi.

Arendoles muiža vēstures avotos tika minēta jau 16. g., kad Arendoles muižas īpašnieki bija Grappenbruki. Vēlāk Arendoles muiža piederēja Līdinhauzeniem-Wolfiem līdz 1773. gadam. Pēc tam muižu iegādājas Ilūkstes barons Jozafats Zībergs. 1803. gadā Zīberga vienīgā meita Izabella Helēna (1785-1849) apprec Krāslavas grāfu Mihailu Plāteru (1777-1862), un lai nezustu Zībergu uzvārds, cars Aleksandrs Pirmais atļauj veidot jaunu – Plāteru-Zībergu dzimtu.

No 19. gs. vidus Arendoles muižā sāk dzīvot Izabellas un Mihaila dēls Staņislavs Plāters-Zībergs (1823-1896). No šī laika 1861.gadā ir saglabājusies liecība – atskaite Rīgas gubernatoram par brīvlaišanas likuma tulkošanu latgaliešu valodā, kuru Staņislavs Plāters-Zībergs, būdams Vitebskas guberņas juridiskās komisijas loceklis, raksta Arendoles muižā. Viņš pēc poļu sacelšanās apspiešanas ar ģimeni aizbrauc uz Franciju un dzīvo Parīzē.

Arendoles muižas kungu māja laika gaitā tikai vairakkārt pārbūvēta. Kad 1895. gadā muižu manto Staņislava dēls Andrejs, muižas kungu mājai piebūvē vēl vienu korpusu, torni un virtuves māju. Tad arī tika uzbūvētas vairākas saimniecības ēkas, kā arī zirgu staļļi. Muižas pārbūve tiek pabeigta 1901.gadā.

Ap to laiku muižai pieder 500 ha zemes un 5000 ha mežs. Lai arī muižnieks dzīvo Francijā, viņš uz Arendoli atbrauc divas reizes gadā, lai pārbaudītu tās darbību. Ir liecības, ka viņš cītīgi pārbaudījis muižas grāmatvedību. Viņa atbraukšanu īpaši gaidījuši uzpošot muižas apkārtni, izliekot gar ceļu podus ar ziediem, kas speciali tādam nolūkam audzēti siltumnīcās. Muiža bieži tika izmantota saviesīgiem pasākumiem pēc medībām.

Arendoles muižu pārvalda Kazimirs Valentinovičš, kas ar sievu un 5 bērniem dzīvo muižā. Arendoles muižā ir 25 strādnieki, kas dzīvo muižas dzīvokļos, kuri bija kalpu mājā, pagrabtelpās un  staļļos.

Muižas pārvaldnieks ar sievu un trijiem dēliem uz kungu mājas iekšlieveņa

1915. gadā Arendolē tiek izvietots ķeizarienes Marijas Fjodorovnas 5. Aleksandrijas pulks, kurā dien slavenās krievu dzejnieces Annas Ahmatovas vīrs, arī dzejnieks Nikolajs Gumiļevs. Muižu apmeklē dažādas augstas militārpersonas.

Sākoties revolūcijai 1917. gadā zaldāti sadedzina Arendoles koka kapelu, kura pēc G. Manteifeļa ziņām bija celta 1779. gadā muižas parkā, kad īpašumu nopērk Jozafats Zībergs. Pēc liecinieku aprakstiem ir noteikta baznīcas atrašanas vieta parkā, jo ir saglabājušies tās pamati.

Liels posts muižai tiek nodarīts kad 1918. gada decembrī muižu pamet vācu karaspēks, kuri bija ieņēmuši muižas teritoriju un dzīvoja līdzās barakās. Pēc vāciešu atkāpšanās apkārtnes iedzīvotāji izzaga muižas inventāru, mēbeles, logus un durvis.

Atnākot „sarkano baltiešu” valdībai muiža tiek nacionalizēta un 1919. gada pavasarī muižā nodibina komūnu, kurā iesaista vietējos strādniekus un kara bēgļus. 1920. gada 6. janvārī sarkanā armija bez pretestības atstāj Arendoli 3. Jelgavas kājnieku pulkam. 1921. gada 14. februārī, pamatojoties uz agrārās reformas likumu, muižu no tās pēdējā pārvaldnieka Kazimira Valentinoviča pārņem Kalupes pagasta valde. Muižas nodošanas aktā bija uzskaitītas 27 ēkas: pati kungu māja, kalpu māja, noliktavas, rija ar piedarbu, labības kaltētava un noliktava, ledus pagrabs, pirts, siltumnīca, smēde, vēja dzirnavas, govju un cūku kūtis, ar taisnstūrī veidotu ēku kompleksu ar iekšējo pagalmu, kurā ietilpst zirgu staļļi ar diviem siena šķūņiem, vāgūzi un trīs dzīvokļi. Aktā minētas arī lauksaimniecības mašīnas un inventārs, kā arī 3 zirgi. Agrārās reformas rezultātā muižā tiek izvietota 6.klasīgā Āmuļu pamatskola un bērnu patversme.

Rokdarbu stunda meitenēm, 30tie gadi

Agrārās reformas likums Latgalē paredzēja atstāta 5 lielākos muižas centrus nedalītus un tos izmantot mācību vajadzībām. Kad 1925.gadā par Saeimas deputātu kļūst dzejnieks Juris Pabērzs, tiek pieņemts lēmums Arendoles muižas centru sadalīt. Deputātam tiek zirgu stallis, māsas vīram Pudānam dārznieka māja un ķieģeļu žogs. Muižas kūti nojauc, lai dažiem vietējiem luterāņiem uzceltu baznīcu tālu mežā. Vēlāk ēku ķieģeļus izpārdeva jaunsaimniekiem.

Kungu māju līdz 1925. gadam atremontē – uzliek  jaunu skārda jumtu. Jaunajā korpusā izvietojas pamatskolu, bet vecajā daļā bāreņu patversme. Kalpu mājā tiek izveidots kara invalīdu pansionāts.

2. Pasaules karš muižu laimīgā kārtā neskar. Pēc kara muiža tiek izmantota kā skola un invalīdu nams līdz 1975. gadam, kad skolnieku trūkuma dēļ skola pārstāj eksistēt.

Ap to pašu laiku vietējā kolhoza vadība sāk jaukt vienīgo Latgalē stalli ar iekšējo pagalmu, kura ķieģeļi tiek izmantoti ceļa būvniecībai līdz jaunajai fermai. Divdesmit gadus muiža stāv neapdzīvota, taču netiek demolēta.

90to gadu sākumā likumdošanas nepilnību dēļ, muižas teritorija tika vēl papildus sadalīta, arī zeme ap muižas kungu māju. Pašreiz muižas kungu mājas sienas ir tika 18 metru attālumā no cita īpašnieka teritorijas un tas apgrūtina muižas pieguļošo teritoriju veidot kā vienotu ansambli.

Pateicoties tam, ka muižas kungu māja 1995. gadā nonāk privātīpašumā muiža tika apdzīvota un uzturēta.

Kopš 2002. gada muižu apsaimnieko un tajā darbojas biedrība ,,Es Latgalei”. Muižas restaurācija un atjaunošana sākta ar muižas labības noliktavu – tai atjaunots jumts, ielikti logi un ieejas durvis. Kalpu mājai nomainīts jumts un notekas, ielikti pēc vecā parauga darinātie logi, kopskaitā 31. Ir iekonservēti palikušie staļļa mūri un ir sākta to atjaunošana. Kungu mājai nomainītas notekas un remontēts jumts . Restaurēts kungu mājas fasādes apmetums, kopā 500 kvm. Nomainīta 160 kvm grīdas. Protezētas 5 griestu sijas, 30 kvm guļbaļķu sienas. Atjaunots 120 kvm iekšējo sienu apmetums. Pagrabstāvā nomainīti 6 logi. Ir nomainītas 9 durvis, divas atrestaurētas, daļēji restaurēti 7 logi.

Restaurācijas darbi muižā turpinās un biedrības “Es Latgalei” misija uz doto brīdi ir uzskatāmi parādīt, ka kultūras mantojums nav tikai muzejiska vērtība, bet arī process, ikdienas dzīve. Arendoles muižā to var vērot, un izjust vecā nama burvību, tādu kāds tas ir.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s