Kopbilde

No kreisās: Ralfts, Artūrs, Arvīds - muižas saimnieks, Toms, Jānis

Īsi pirms Ziemassvētku brīvdienām, pēdējā mācību stundā biedrība “Es Latgalei” apciemoja RCK restauratoru 2.kursu, kuri veica Arendoles muižā skolas prakses restaurācijā. Tie bija septiņi studenti: Jānis Tolpežņikovs, Austra Eriņa, Toms Turlajs, Mārtiņš Zanribs, Ieva Leokena, Artūrs Grošs un Ralfs Dirnēns (vairāk bildes no darba šeit), kas saņēma īpašos, limited edition “Arendoles muižas restauratora” priekšautus!

Ralfs ar priekšautu

Priecīgus svētkus!

Arendoles muiža ir iegrimusi mazā ziemas miegā, jeb pārziemošanā. Restaurācijas darbus daudz vienkāršāk ir veikt gada siltajā laikā. Šis gads muižā bija īpašs, jo divas reizes šeit savu praksi veica studenti no Rīgas Celtniecības Koledžas. Par pirmo reizi lasīt šeit, bet par otro viesošanos lasiet rakstu iepriekš!

Lai Jums izdevušies svētki un laimīgs Jaunais Gads!

Rīgas Celtniecības koledžas restauratoru prakse Arendoles muižā VOL 2

Restaurators, tas ir profesionālis, kura darbs, tēlaini izsakoties, ir “palīdzēt” vecajām lietām dzīvot tālāk un priecēt pārējos ar savu vērtību. Restaurators ir kā amatnieks un mākslinieks vienā personā, tam ir daudz jāzin par objektu izcelsmi un stiliem, par materiāliem un tehnoloģijām. Arī mūsdienās apgūst restauratoru profesiju un cerams, ka šie cilvēki būs nepieciešami un, ka viņi varēs mums dot iespēju priecāties par saglabātajām vēsturiskajām liecībām!
Ar šo lirisko atkāpi vēlamies dalīties ar paveikto Arendoles muižā. Šajā gadā pie mums divas reizes savu praksi izpildīja Rīgas Celtniecības Koledžas restauratori no 1.kursa un tad jau arī no 2.kursa. Šoreiz darbs ritēja pie koka kāpņu (daļas) restaurācijas.

Darba gaitā tika atsegta krāsa visiem reliņiem un tika aprēķināts āderējuma* zudums – procentuāli 10×10 cm lielā laukumā. Virs 60% āderējuma zuduma reliņi tika pārkrāsoti ar āderējuma lineļļas krāsas pamattoni. Tika saglabāti 1 taisnais reliņš un ap 11-12 slīpie reliņi. Turklāt tika saglabāts arī viens no padomju laikos taisītajiem reliņiem, kas bija skolas laikā iztēsts ar cirvi. Tāpat arī jaunās detaļas tika apstrādātas ar antiseptiskiem līdzekļiem pret koksngraužiem.

Bildes “pirms”, “procesā” un “pēc” var aplūkot šajā galerijā. Paldies Jānim Tolpežņikovam par bildēm un gaidīsim jūs atkal!

*āderējums – Arendoles muižai raksturīgā koka dekoratīvā apdare, kad tiek imitēts citas koksnes raksts, piemēram ozola uz priedes, ozola koka šķiedras un pat zaru vietas tiek uzzīmētas/uzgleznotas izmantojot vairākus lineļļas krāsas toņus.

Eiropas kultūras mantojums dienas 2011 – Arendoles muižā

Eiropas Kultūras mantojuma dienas 2011 “Kultūras mantojums – zināšanas un prasmes”

Atzīmējot desmitgadi, kopš uzsākta Arendoles muižas atjaunošana, muižas ēkas ekspozīciju zālē ir apskatāma izstāde – biedrības „Es Latgalei” 10 gadu darbs muižas restaurācijā.

Laipni aicināti visi interesenti uz Eiropas kultūras mantojuma dienu „Kultūras mantojums – zināšanas un prasmes” pasākumu Arendoles muižā, Rožkalnu pagastā, Vārkavas novadā 11.septembrī  no pl.10.00 līdz 17.00.

Mantojuma dienu apmeklētājiem Arendoles muižā tās īpašnieki piedāvā ekskursiju pa Arendoles muižu, kur kungu mājas ekspozīciju zālē apskatāma arī izstāde – biedrības „Es Latgalei” 10 gadu darbs muižas restaurācijā. 

Rīgas Celtniecības koledžas restaurācijas prakse Arendoles muižā 2011. gada maijs/jūnijs

Reizi gadā Eiropas 50 valstu iedzīvotāji svin kultūras mantojuma svētkus – Eiropas kultūras mantojuma dienas.  Latvija šajā Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas iniciatīvā piedalās kopš 1995.gada un šogad nozīmīgu mantojuma objektu durvis atvērs jau 16. reizi.

Izvēloties 2011.gada Eiropas kultūras mantojuma dienu tēmu „Kultūras mantojums – zināšanas un prasmes”, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija vēlējās īpaši izcelt kultūras pieminekļu īpašnieku, restauratoru, amatnieku, kultūras mantojuma un izglītības speciālistu ieguldīto darbu, zināšanas un prasmes kultūras mantojuma saglabāšanā, atzīstot panākumus, kas var iedvesmot arī citus.

Kultūras mantojums ir mūsu kopēja bagātība – iedvesmas un zināšanu avots,  vienlaikus tā aprūpe un saglabāšana nākamajām paudzēm prasa zināšanas un prasmes.  Tāpēc Inspekcija vēlas uzsvērt izglītības un zinātniskās pētniecības nozīmi,  nepieciešamību  atgādināt senas, tāpat kā meklēt inovatīvas tehnoloģijas, kā arī zināšanu apmaiņu profesionāļu vidū, īpašu uzmanību pievēršot jauno speciālistu apmācībai. Šī gada mantojuma dienās tiks atzīmēti tie objekti, kas var lepoties ar paraugrestaurāciju, gan arī tie, kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm ir īsts izaicinājums.

Šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā notiks no 9. līdz 11. septembrim. 

Kultūras mantojuma dienu objektu saraksts

Kultūras mantojuma dienu pasākumu saraksts

Ekspozīcija par muižas restaurāciju un NVO darbu

Kopš 2011.gada 17. jūnija Arendoles muižas ekspozīciju zālē ir apskatāmi materiāli, ko ir sagatavojusi biedrība “Es Latgalei” īstenojot ESF projektu. Ekspozīcijā ir parādīts biedrības 10 gadu darbs muižas restaurācijā. Izstāde būs skatāma visu vasaru un ilgāk.

Visa laba Jāņu zāle, kas aug muižas parciņā!

Lustīgu Līgošanu!!

Atsauce par 17.jūnija semināru

Labdien!

Paldies visiem, kas atbrauca uz Arendoles muižu un piedalījās biedrības “Es Latgalei” rīkotajā seminārā “NVO un valsts institūciju sadarbība kultūras mantojuma saglabāšanas jomā”. Biedrībai ir patiess prieks par to, ka seminārā tika aizskarti visiem aktuāli jautājumi, par līdzdalību un kā to redz sabiedrība, NVO un valsts institūciju pārstāvji. Seminārā bija vairākas karstas diskusijas, kas turpinājās līdz pat pēdējā lektora prezentācijai. Seminārā varējām redzēt, ka tikai izsakot savu, arī subjektīvo viedokli, viens otram oponējot, tiek atspoguļotas reālas problēmas un domās meklēti risinājumi. Līdzdalība nav tikai nebeidzamu iesniegumu sūtīšana un formālo ‘sabiedrisko apspriešanu’ protokola ievērošanu, bet arī diskutēšana šādās sanākšanās un arī protestēšana un iziešana ielās. Iespējams, ka pēdējais notiek tāpēc, ka visi iepriekšējie līdzdalības veidi nav devuši savu rezultātu.

Kultūras mantojums ir tas, ar ko mēs identificējam sevi. Iespējams, kultūras mantojums ir tikai kādas atsevišķas sabiedrības daļas interešu objekts-hobijs, bet pārējiem tas ir tikai fons, dekorācija, kuru vai nu respektē vai nerespektē. Semināra otrajā daļā, varējām skaidri redzēt būtiskākās atšķirības starp Latvijas un Lielbritānijas kultūras mantojuma “skatuvi”. Phil Lakin, no organizācijas National Trust pastāstīja, ka arī sākotnēji 3 cilvēku dibināta nevalstiskā organizācija, tikai ar degsmi pret kultūras mantojumu un vēlmi padarīt to sabiedrībai pieejamu, var sasniegt tādu rezultātu un tādu sabiedrības līdzdalību kā tā ir šobrīd organizācijā un tās atbalstītāju skaitā – 3,8 miljoni biedru un 65 000 brīvprātīgo. Lielbritānijas piemērs skaidri demonstrē to, ka lai sabiedrība piedalītos, tai ir jāsniedz šīs līdzdalības atbalsts un jānodrošina infrastruktūra un sabiedrība ir vēl papildus jāstimulē.

Paldies visiem, kas dalījās savās domās, kā arī semināra lektoriem un prezentāciju sniedzējiem.

Paldies Arvīdam Turlajam par muižas ekskursiju un vēstures stāstījumu.

Paldies Andrim Krastiņam – brīvprātīgajam, par pasākuma iemūžināšanu (bildes būs pieejamas drīz).

Semināra prezentācijas ir pieejamas biedrības “Es Latgalei” blogā.

Lai jums un mums veicas, un uz sadarbību!

Ar cieņu,

Alija Turlaja

93% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

…

Rīgas Celtniecības koledžas restauratoru prakse Arendoles muižā

No 2011. gada 23.maija – 9.jūnijam Arendoles muižā  Rīgas Celtniecības koledžas restaurācijas nodaļas 1.kursa studenti pavadīja lietderīgi savu prakses laiku, restaurējot vecos muižas koka logus. Jānis, viens, no jauniešiem par šo laiku un Arendoles muižu raksta:

Mans atskats uz praksi Arendoles muižā

Pēc ilgstošā, bet ne garlaicīgā brauciena cauri Latvijas un sevišķi Latgales prērijām, satraukuma pavadīts ierodos Arendoles muižā. Pirmais iespaids pārsteidzošs, jo bieži nesanāk ieraudzīt, gluži vai nekurienes vidū, 100m garā iebraucamā ceļa posmā veikalu, baznīcu, bibliotēku un tās noslēgumā veselu muižas kompleksu. Piebraucot tuvāk paveras skats uz salīdzinoši neliela izskata muižu, bet tas ir tikai lieliski izveidots acs apmāns, jo kā vēlāk izrādījās muiža ir milzīga, ja patur prātā, ka oriģināli tā celta medību un atpūtas vajadzībām.

Izkāpjot ārā no mašīnas ausis un acis ir plaši atvērtas, lai noķertu katru svaigo kadru. Pie centrālās ieejas mani un manus restaurācijas kolēģus no Rīgas Celtniecības koledžas sagaida muižas īpašnieks Arvīds Turlajs ar savu radu Aleksandru, kuri kopīgiem spēkiem veic restaurācijas darbus šeit teju jau visu pēdējo dekādi. Uzreiz pamanu, ka no Arvīda tā vien staro ārā strādīga vīra aura un jau no pirmā rokas spiediena sajūtu, ka izveidosies draudzīga un ražīga sadarbība ne tikai šīs prakses ietvaros.

Pirmais solis muižas iekštelpās burtiski iešūpo laiku un tas sāk skriet vēja spārniem, ka nemaz nemanot pienācis nākamās dienas rīts, kas vēstī arī par lielo darbu sākumu. Kaut arī darbs ir atbildības pilns tas neizpaužas kā slogs, jo atmosfēra ir atraisīta ļaujot mieram ieplūst ķermenī un nodoties tam ar prieku. Starp citu, kas tas par rītu bez kārtīgas vingrošanas – Arendoles muižā zēniem tie sākas ar jestru malkas skaldīšanu izstaipot pa nakti izlaidušos ķermeņus, kas vēlāk tiek atvēsināti straujajā Dubnas upē.

Pamazām aklimatizējoties un pierodot pie jaunās vides sāku saprast, ka te ir gluži kā pasakā, kas pārvērtusies realitātē- Tu atrodies dziļi Latgales zaļumos, starp aitām, vistām(un neganta gaiļa), klabinošiem stārķiem, vietā kur jau vairāk kā simts gadus noris nerimstoša kustība. Muiža uzņēmusi cilvēkus no dažāda dzīves ritējuma – sākot no grāfiem līdz pamatskolas vecuma skolniekiem, kuri katrs atstājuši savu atzīmi muižas vēsturē un tās esošajā veidolā. Aizdomājoties par to pārņem tāda dīvaina, neaprakstāma sajūta- cik liela gan tā varbūtība, ka tu sper tieši tos pašus soļus vai sēdi līdzīgā pozā kādā no autentiskajiem krēsliem, iespējams pat domā līdzīgā manierē kā to darījuši daudzi jo daudzi pirms tevis.

Šķiet nedrīkst nepieminēt valodu, jo laika sprīdī, ko es pavadīju Latgalē un tagad uz to atskatoties tā manī ir atstājusi dziļas, pārdomu pilnas rētas. Latgaliešu valoda ir Latgales sirds pamatakmens, kuram nepieciešams cilvēkspēks tā noturēšanai. Tāpēc noliecos Turlaju ģimenes priekšā par neizsīkstošo cīņu pret netaisnību un par to, ka atvēra man acis un paplašināja skatījumu uz cilvēkiem, kultūrām, arī tepat mūsu mājās- Latvijā.

Uz tikšanos melnajā pirtiņā,

Jānis Tolpežņikovs

Bilžu galerija:

This slideshow requires JavaScript.

17.jūnijā Arenoles muižā notiks seminārs

Biedrība „Es Latgalei” aicina Jūs uz

informatīvo semināru

NVO un valsts institūciju sadarbība kultūras mantojuma saglabāšanas jomā,

kurš notiek biedrības projekta „Biedrības „Es Latgalei” un citu NVO kapacitātes un līdzdalības resursu stiprināšana” ietvaros

 2011. gada 17. jūnijā

 Arendoles muižā, Vārkavas novadā

 

Semināra norises laiks – no 12:00-17:00, dalībnieku ierašanās un reģistrācija no plkst. 11:00

Semināra mērķis – informēt sabiedrību, kas darbojas kultūras mantojuma aizsardzības jomā, par sadarbības iespējām ar publisko pārvaldi, veicināt savstarpējo sadarbību, iepazīstināt ar finansējuma piesaistīšanas iespējam, uzzināt par Lielbritānijas organizāciju pieredzi kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības jomā.

Semināra pirmajā daļā

Izstādes atklāšana par biedrības „Es Latgalei” ilggadējo darbu Arendoles muižā, kā arī neliela ekskursija pa Arendoles muižu.

Lekcija par līdzdalības iespējām un tā formām, LR Kultūras Ministrija

Lektors – LR Kultūras Ministrijas Sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības nodaļas (tbc)

 Lekcija „Sabiedrības līdzdalība kultūras mantojuma aizsardzībā”

Kultūras mantojuma politika un normatīvi saistībā ar sabiedrības līdzdalību, labās prakses piemēri sadarbībai ar NVO un sabiedrības iesaistīšanos, konkrēti ierosinājumi iespējamai sadarbībai arheoloģijas mantojuma aizsardzībā. 

Lektori – Baiba Mūrniece, VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas vadītāja, Katrīna Kukaine,  VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājas vietniece un Sandra Zirne, VKPAI Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja.

Semināra otrajā daļā

Prezentācija „Kultūras mantojuma politika un prakse Lielbritānijā”

Prezentāciju vada Alija Turlaja, biedrības „Es Latgalei” projektu vadītāja

Lekcija par Lielbritānijas lielāko kultūras mantojuma saglabāšanas NVO The National Trust[1]darbību

Ārzemju lektors – Mr Phil Lakin, The National Trust Eiropas grantu vadītājs

Lekcija „Finansu piesaistes iespējas NVO”

Lektors – Oskars Zuģickis, Latgales plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra speciālists

Pieteikšanās semināram pa e-pastu eslatgalei@gmail.com

Vairāk informācija par projektu un semināru un citiem jautājumiem pa tālruni 26 44 67 57 vai 29 42 14 13, kā arī sūtot e-pastu uz eslatgalei@gmail.com

93% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

---

[1] The National Trust ir organizācija, kas dibināta 1894.gadā un apvieno 3,8 miljonus biedru