RCK restauratori

No kreisās: Ralfts, Artūrs, Arvīds – muižas saimnieks, Toms, Jānis

Īsi pirms Ziemassvētku brīvdienām, pēdējā mācību stundā biedrība “Es Latgalei” apciemoja RCK restauratoru 2.kursu, kuri veica Arendoles muižā skolas prakses restaurācijā. Tie bija septiņi studenti: Jānis Tolpežņikovs, Austra Eriņa, Toms Turlajs, Mārtiņš Zanribs, Ieva Leokena, Artūrs Grošs un Ralfs Dirnēns (vairāk bildes no darba šeit), kas saņēma īpašos, limited edition “Arendoles muižas restauratora” priekšautus!

Ralfs ar priekšautu

Priecīgus svētkus!

Arendoles muiža ir iegrimusi mazā ziemas miegā, jeb pārziemošanā. Restaurācijas darbus daudz vienkāršāk ir veikt gada siltajā laikā. Šis gads muižā bija īpašs, jo divas reizes šeit savu praksi veica studenti no Rīgas Celtniecības Koledžas. Par pirmo reizi lasīt šeit, bet par otro viesošanos lasiet rakstu iepriekš!

Lai Jums izdevušies svētki un laimīgs Jaunais Gads!

Rīgas Celtniecības koledžas restauratoru prakse Arendoles muižā VOL 2

Restaurators, tas ir profesionālis, kura darbs, tēlaini izsakoties, ir “palīdzēt” vecajām lietām dzīvot tālāk un priecēt pārējos ar savu vērtību. Restaurators ir kā amatnieks un mākslinieks vienā personā, tam ir daudz jāzin par objektu izcelsmi un stiliem, par materiāliem un tehnoloģijām. Arī mūsdienās apgūst restauratoru profesiju un cerams, ka šie cilvēki būs nepieciešami un, ka viņi varēs mums dot iespēju priecāties par saglabātajām vēsturiskajām liecībām!
Ar šo lirisko atkāpi vēlamies dalīties ar paveikto Arendoles muižā. Šajā gadā pie mums divas reizes savu praksi izpildīja Rīgas Celtniecības Koledžas restauratori no 1.kursa un tad jau arī no 2.kursa. Šoreiz darbs ritēja pie koka kāpņu (daļas) restaurācijas.

Darba gaitā tika atsegta krāsa visiem reliņiem un tika aprēķināts āderējuma* zudums – procentuāli 10×10 cm lielā laukumā. Virs 60% āderējuma zuduma reliņi tika pārkrāsoti ar āderējuma lineļļas krāsas pamattoni. Tika saglabāti 1 taisnais reliņš un ap 11-12 slīpie reliņi. Turklāt tika saglabāts arī viens no padomju laikos taisītajiem reliņiem, kas bija skolas laikā iztēsts ar cirvi. Tāpat arī jaunās detaļas tika apstrādātas ar antiseptiskiem līdzekļiem pret koksngraužiem.

Bildes “pirms”, “procesā” un “pēc” var aplūkot šajā galerijā. Paldies Jānim Tolpežņikovam par bildēm un gaidīsim jūs atkal!

*āderējums – Arendoles muižai raksturīgā koka dekoratīvā apdare, kad tiek imitēts citas koksnes raksts, piemēram ozola uz priedes, ozola koka šķiedras un pat zaru vietas tiek uzzīmētas/uzgleznotas izmantojot vairākus lineļļas krāsas toņus.

Eiropas kultūras mantojums dienas 2011 – Arendoles muižā

Eiropas Kultūras mantojuma dienas 2011 “Kultūras mantojums – zināšanas un prasmes”

Atzīmējot desmitgadi, kopš uzsākta Arendoles muižas atjaunošana, muižas ēkas ekspozīciju zālē ir apskatāma izstāde – biedrības „Es Latgalei” 10 gadu darbs muižas restaurācijā.

Laipni aicināti visi interesenti uz Eiropas kultūras mantojuma dienu „Kultūras mantojums – zināšanas un prasmes” pasākumu Arendoles muižā, Rožkalnu pagastā, Vārkavas novadā 11.septembrī  no pl.10.00 līdz 17.00.

Mantojuma dienu apmeklētājiem Arendoles muižā tās īpašnieki piedāvā ekskursiju pa Arendoles muižu, kur kungu mājas ekspozīciju zālē apskatāma arī izstāde – biedrības „Es Latgalei” 10 gadu darbs muižas restaurācijā. 

Rīgas Celtniecības koledžas restaurācijas prakse Arendoles muižā 2011. gada maijs/jūnijs

Reizi gadā Eiropas 50 valstu iedzīvotāji svin kultūras mantojuma svētkus – Eiropas kultūras mantojuma dienas.  Latvija šajā Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas iniciatīvā piedalās kopš 1995.gada un šogad nozīmīgu mantojuma objektu durvis atvērs jau 16. reizi.

Izvēloties 2011.gada Eiropas kultūras mantojuma dienu tēmu „Kultūras mantojums – zināšanas un prasmes”, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija vēlējās īpaši izcelt kultūras pieminekļu īpašnieku, restauratoru, amatnieku, kultūras mantojuma un izglītības speciālistu ieguldīto darbu, zināšanas un prasmes kultūras mantojuma saglabāšanā, atzīstot panākumus, kas var iedvesmot arī citus.

Kultūras mantojums ir mūsu kopēja bagātība – iedvesmas un zināšanu avots,  vienlaikus tā aprūpe un saglabāšana nākamajām paudzēm prasa zināšanas un prasmes.  Tāpēc Inspekcija vēlas uzsvērt izglītības un zinātniskās pētniecības nozīmi,  nepieciešamību  atgādināt senas, tāpat kā meklēt inovatīvas tehnoloģijas, kā arī zināšanu apmaiņu profesionāļu vidū, īpašu uzmanību pievēršot jauno speciālistu apmācībai. Šī gada mantojuma dienās tiks atzīmēti tie objekti, kas var lepoties ar paraugrestaurāciju, gan arī tie, kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm ir īsts izaicinājums.

Šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā notiks no 9. līdz 11. septembrim. 

Kultūras mantojuma dienu objektu saraksts

Kultūras mantojuma dienu pasākumu saraksts

Ekspozīcija par muižas restaurāciju un NVO darbu

Kopš 2011.gada 17. jūnija Arendoles muižas ekspozīciju zālē ir apskatāmi materiāli, ko ir sagatavojusi biedrība “Es Latgalei” īstenojot ESF projektu. Ekspozīcijā ir parādīts biedrības 10 gadu darbs muižas restaurācijā. Izstāde būs skatāma visu vasaru un ilgāk.

Atsauce par 17.jūnija semināru

Labdien!

Paldies visiem, kas atbrauca uz Arendoles muižu un piedalījās biedrības “Es Latgalei” rīkotajā seminārā “NVO un valsts institūciju sadarbība kultūras mantojuma saglabāšanas jomā”. Biedrībai ir patiess prieks par to, ka seminārā tika aizskarti visiem aktuāli jautājumi, par līdzdalību un kā to redz sabiedrība, NVO un valsts institūciju pārstāvji. Seminārā bija vairākas karstas diskusijas, kas turpinājās līdz pat pēdējā lektora prezentācijai. Seminārā varējām redzēt, ka tikai izsakot savu, arī subjektīvo viedokli, viens otram oponējot, tiek atspoguļotas reālas problēmas un domās meklēti risinājumi. Līdzdalība nav tikai nebeidzamu iesniegumu sūtīšana un formālo ‘sabiedrisko apspriešanu’ protokola ievērošanu, bet arī diskutēšana šādās sanākšanās un arī protestēšana un iziešana ielās. Iespējams, ka pēdējais notiek tāpēc, ka visi iepriekšējie līdzdalības veidi nav devuši savu rezultātu.

Kultūras mantojums ir tas, ar ko mēs identificējam sevi. Iespējams, kultūras mantojums ir tikai kādas atsevišķas sabiedrības daļas interešu objekts-hobijs, bet pārējiem tas ir tikai fons, dekorācija, kuru vai nu respektē vai nerespektē. Semināra otrajā daļā, varējām skaidri redzēt būtiskākās atšķirības starp Latvijas un Lielbritānijas kultūras mantojuma “skatuvi”. Phil Lakin, no organizācijas National Trust pastāstīja, ka arī sākotnēji 3 cilvēku dibināta nevalstiskā organizācija, tikai ar degsmi pret kultūras mantojumu un vēlmi padarīt to sabiedrībai pieejamu, var sasniegt tādu rezultātu un tādu sabiedrības līdzdalību kā tā ir šobrīd organizācijā un tās atbalstītāju skaitā – 3,8 miljoni biedru un 65 000 brīvprātīgo. Lielbritānijas piemērs skaidri demonstrē to, ka lai sabiedrība piedalītos, tai ir jāsniedz šīs līdzdalības atbalsts un jānodrošina infrastruktūra un sabiedrība ir vēl papildus jāstimulē.

Paldies visiem, kas dalījās savās domās, kā arī semināra lektoriem un prezentāciju sniedzējiem.

Paldies Arvīdam Turlajam par muižas ekskursiju un vēstures stāstījumu.

Paldies Andrim Krastiņam – brīvprātīgajam, par pasākuma iemūžināšanu (bildes būs pieejamas drīz).

Semināra prezentācijas ir pieejamas biedrības “Es Latgalei” blogā.

Lai jums un mums veicas, un uz sadarbību!

Ar cieņu,

Alija Turlaja

93% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.